Kultūrvēsturisks mantojums

  1. Laucesas Romas katoļu draudzes baznīca. Laucesas sv.Pētera un Pāvila katoļu baznīca viena no vecākajām Zemgales baznīcām, kuru 1665. gadā apkalpoja jezuīti no Ilūkstes. Tā atradās muižnieku Ludinghauzenu-Vorfu īpašumā. Vorfu dzimta Livonijā bija iespaidīga. Tiem piederēja lieli īpašumi Latgalē un Kurzemē. Laucesas baznīca bija koka celtne un pie tās dzīvoja prāvests. Šī Laucesas koka baznīca minēta jau 1701. gada 4. februārī procesa aktā par Teodora Volfa iecelšanu par bīskapu. Te starp 10 Kurzemes baznīcām Laucesa bija minēta pirmā, kaut gan Volfu dibinātā baznīca nebija ne labākā, ne skaistākā, ne arī labāk uzturēta. 1715. gadā bīskaps Šembeks relācijā prāvestam ziņoja, ka 30 judzes no Jelgavas ir koka baznīca Laucesā. 1724. gadā laicīgais priesteris Laucesu atstāja, jo tur nebija pietiekoši līdzekļu uzturam. Tad Laucesas īpašnieks Kčevskis nodeva baznīcu apkalpot jezuītiem. Tie svētdienās un svētku dienās sūtīja vienu misionāru uz Laucesu noturēt dievkalpojumus. 1743. g. izcēlās strīds starp jezuītiem un kādu pasaulīgu garīdznieku, lai Laucesas baznīcu nodotu atkal pasaulīgo garīdznieku rīcībā. Šis nemiera cēlējs gribēja tikai traucēt jazuītu darbību. Vēl nebija pietiekoši pasaulīgo priesteru, lai varētu aizvietot jezuītus. Tikai 1752.g. Laucesu pārņēma laicīgie priesteri, kaut gan vēl arvien Laucesā pastāvēja jezuītu misija. Tikai 1783. gadā šo misiju Laucesā likvedēja. 1797. gadā šeit uzcēla jaunu lielu koka baznīcu, pēc skaita atro sv. Jāņa Kristītāja godam.Baznīca bija liela celtne ar septiņiem altāriem un pastāvēja apm. 140.g. 1918.g. šī baznīca beidza pastēvēt, jo saskristena vainas dēļ, kas nenodzēsa sveci. Tās vietā nedaudz mazāka par iepriekšējo 1921.-1923. gadā uzcelta Sv. Pētera un Pāvila katoļu baznīca no koka ar vienu augstāku un diviem zemākiem tornīšiem. Laucesas baznīca ir 30×12 m liela. Ir kora telpas ar harmoniku. Presbiterijs no baznīcas atdalīts ar dievgaldu. Tā abās pusēs sakristejas. Lielajā altārī Sv. Pētera un Pāvila glezna. Viens sānu altāris veltīts J. Marijas skapulāram, bet otrs – Kristus ciešanu godam.
  2. Laucesas muižas kungu mājas (1854.-1900.) Didrihšteinas muiža saglabājusies pils un kungu māja. Kungu māja ir sarkano ķiegeļu celtne ar neogotisku torni vienā malā. Kungu mājas priekšā ir pagalms ar nelielu sarkano ķiegeļu ēku vienā pusē. Bijusi īpašniece 20. gs. sākumā Viktorija [lātere-Ziberga. Bijusī Laucesas pamatskola.
  3. Laucesas smēde (19.gs.)
  4. Karavīru apbedījumu vietas, senlaiku liecības objekti:
  5. II PK (1944) Vācu armijas karavīru apbedījuma vieta (300m uz Dienvidiem no Laucesas pagasta bijušās skolas)
  6. Polijas karavīru kapi (1919.-1920.) (Laucesas katoļu baznīca)
  7. Krievijas Armijas karavīru apbedījumu vieta (1915.-1918.) Pie Spravnišku mājām
  8. Piemiņas krusts Polijas Armijas karavīriem (1919.-1920.) Peski -1 ciemā
  9. Piemiņas krusts Polijas Armijas karavīriem (1919.-1920. Ceļa Daugavpils – Demene labajā pusē). Laucesē Daugavpils-Demenes šosejas labajā malā ir neliels kaps uzkalniņa formā ar krustu, kurā apglabāts 1 vai 2 karavīri, kas krituši kaujās 1919. gada rudenī, iespējams, ka tas ir pozīcijās pie Lauceses 13. oktobrī kritušais I. Smagas artilērijas pulka kanonieris V. Koprovskis
  10. Krievijas Armijas karavīru apbedījuma vieta (1915.-1918.) Pie Silinieku mājām
  11. Nezināmo karavīru apbedījuma vieta
  12. Švirkstu dzimtas kapi Laucesas katoļu kapi
  13. Poļu šļahtiča kapa piemineklis Laucesas katoļu kapi
  14. Laucesas mežniecības ēku komplekss
  15. Laucesas dzirnavu pārvaldnieku ēka
  16. Volodinas vecticībnieku draudzes lūgšanas nams
  17. Daži no šiem objektiem (1.,2.,3.), kuru aizsardzību uzņēmās pašvaldība, ir iekļauti valsts aizsargājamo pieminekļu saraksta projektā

Kultūrvēsturisks mantojums Latgalē

Volodinas vecticībnieku draudzes lūgšanas nams

Par savdabīgu vecticībnieku kapu pieminekļu muzeju var uzskatīt Volodinas kapsētu. Tā atrodas tieši Mirnija ciemata un tiek uzturēta kartībā ar kopienas un vietējās palīdzības pašvaldību. Atbilstosi dokumentētajai kopienas senatnei, šī kāpsēta pastāv vairāk nekā trīssimt gadus. Tāpēc šeit ir vērojama visa Latgales vectīcībnieku akmens kapu pieminekļu evolūcija – no vienkaršām kaļķakmens plāksnēm, skaistām, masīvām stēlām līdz grezniem divmetrīgiem pulēta granīta krustiem. Volodinā atrodas arī vissenakais (1803.g.) līdz šim zinamais piemineklis – krusts. 


Volodino